Jaunumi

         Statistikas dati liecina, ka satiksmes negadījumi melnā ledus dēļ notiek četras reizes biežāk nekā slapju ceļu dēļ un divas reizes biežāk nekā sniegotu ceļu dēļ.* Temperatūras svārstību dēļ pie zemes lielākoties naktīs un agri no rītiem izveidojas plāna, neredzama ledus kārtiņa – melnais ledus.
Melnais ledus lielākoties veidojas lietus un miglas gadījumā, ja uz zemes temperatūra saglabājas zem 0 oC. Šādos apstākļos ūdens uz ceļa virsmas piesalst, izveidojot plānu, neredzamu ledus kārtiņu. Lielākoties melnais ledus veidojas siltākā laikā pēc auksta un sausa perioda. Šādos apstākļos nereti autovadītāji zaudē uzmanību, jo pēc uzmanīgas braukšanas pa piesnigušiem ceļiem sarežģītos apstākļos melnais, bet bieži vien apledojušais asfalts rada mānīgu iespaidu, ka nu var braukt ar gāzi grīdā, citiem vārdiem sakot - melnā ledus iespējamība netiek ņemta vērā.

Galvenie principi, kas jāatceras, nokļūstot uz melnā ledus, ir samazināt braukšanas ātrumu (ja auto nav ABS, bremžu pedālis jāspiež vairākkārt un saraustīti) un izvairīties no asiem manevriem. Tomēr fizikas likumi ir neapstrīdami – ziemas riepas ir obligātas šajā periodā, un tās palielina drošību, tomēr tās nepasargā no automašīnas saslīdēšanas. Automašīna, kas saslīdējusi uz melnā ledus, vairs nav automašīna, bet gan smags objekts, kas slīd neparedzamā virzienā ar nenoteiktu apstāšanās vietu. Šāda situācija rada draudus ne tikai autovadītājam, bet arī citiem ceļu satiksmes dalībniekiem un gājējiem – pat tiem, kas atrodas ceļa malā vai transporta pieturvietās.

Ko darīt, ja automašīna saslīd? Ja aizmugurējie riteņi zaudē saķeri ar ceļa virsmu (iestājas oversteer jeb pārlieku liela pagriežamība), nepieciešams sagriezt stūri pretējā virzienā sānslīdei. Nekādā gadījumā nedrīkst spiest bremžu pedāli, jo tas sānslīdi tikai palielinās. Ja saķeri ar ceļa virsmu zaudē priekšējie riteņi (nepietiekama pagriežamība jeb understeer), kas iespējams, veicot strauju manevru uz slidenas virsmas, noņemiet kāju no gāzes pedāļa, iztaisnojiet stūri un tad no jauna lēni grieziet stūri nepieciešamajā virzienā; tā drīzāk varēs atgūt saķeri ar ceļu un nostāties uz pareizās trajektorijas.

Nedaudz vieglāka situācija ir gadījumā, ja automašīna ir aprīkota ar ABS, kas nepieļauj riteņu nobloķēšanos un mazina slīdēšanas iespējamību. Lai gan automašīnām, kas aprīkotas ar ABS, ir īsāka apstāšanās distance, jāņem, vērā, ka pat šāda tehnika nepasargās no negadījuma, ja netiks ievērots laika un ceļa apstākļiem atbilstošs braukšanas ātrums.

* Zviedrijas Nacionālais ceļa un transporta pētījumu institūts